Ir vismaz divas vietas Ungārijā, kas jāapmeklē katram ceļotājam, lai ar pilnu pārliecību varētu teikt: esmu šeit bijis. Tā ir Donavas pērle galvaspilsēta Budapešta, saukta arī par Mazo Parīzi, kas izveidojusies tikai 1873. gadā, apvienojoties kalnainajai Budai, līdzenajai Peštai un Obudai, bet šobrīd patiešām jau ir Eiropas līmeņa pilsēta, un lielākais saldūdens baseins Centrāleiropā Balatona ezers.
Ja Budapeštas apskatei jūsu rīcībā ir tikai viena diena, tad labāk to sākt ar Budas vecpilsētu, kas kartē apzīmēta kā viens rajons (pavisam pilsētā ir 22 rajoni, kas norādīti arī uz ielu nosaukumu plāksnītēm). Šeit Gelerta kalnā, kas paceļas 40 metrus virs pilsētas, paveras lielisks skats uz Peštu un Donavu ar astoņiem tiltiem. Te blakus Citadelei, kurā ungāri varonīgi aizstāvējās pret fašistisko Vāciju, slejas Brīvības statuja. Kalnā var uzkāpt arī pa gājēju taku. Budā noteikti jāapmeklē Svētā Matjāša baznīca, kas celta pirms vairāk nekā 700 gadiem un turku laikos kalpojusi par mošeju. Aiz tās no gaišpelēka akmens veidotais Zvejnieku bastions ar septiņiem tornīšiem atgādina par septiņām maģāru ciltīm, kas dibināja Ungāriju, savukārt tieši pretī Donavas pretējā krastā novietojusies baroka stilā celtā skaistākā parlamenta ēka pasaulē, kas nepārtraukti tiek restaurēta. Tālāk ejot pa Tancsics Mihaly ielu, der soli gausināt pie 7. nama, kur neilgu laiku apmeties Bēthovens tālajā 1800. gadā, un iedzert kafiju “Café Ruszwurm”, ko savulaik bija iecienījusi slavenā Sisī. Turpat netālu var iegriezties arī četros muzejos, tajā skaitā Nacionālajā galerijā un Nacionālajā muzejā, kur, stingri apsargāts, apskatei izlikts Ungārijas karaļkronis un citas regālijas.
Budapeštā atrodas arī otra pasaules lielākā sinagoga pēc Jeruzalemes.
Protams, ne jau tikai galvaspilsēta Ungārijā ir ievērības cienīga. Te ir daudz jauku mazpilsētu. Mišhoļca — Topoļca ir slavens kūrorts ar termālajiem baseiniem, kas atrodas pazemes grotā. Estergomā dzimis, kronēts un miris pirmais ungāru kristīgais karalis Svētais Ištvāns. Estergomas bazilika (19. gs.) ir lielākā baznīca Ungārijā, kuras atklāšanai par godu mesu tika rakstījis Ferencs Lists. Šeit atrodas lielākā un vērtīgākā baznīcas priekšmetu kolekcija. Sentendrē ir daudz viduslaiku vēstures pieminekļu. Pilsētas savdabīgo arhitektūru radījuši serbu, dalmāciešu un grieķu pārceļotāji. Te apmeklēšanas vērts ir Marcipāna muzejs un Vīnu muzejs, kas piedāvā arī iepirkšanos un degustācijas. Višegrada bija ungāru karaļa Matjāša iemīļota atpūtas vieta. Šeit skatāmas 18. gs. cietokšņa un 15. gs. Karaļu rezidences drupas un brīnišķīgi skati uz Donavu. Egerā noskaņu rada neskaitāmie vīna pagrabiņi. Lielisks skats uz pilsētu paveras gan no cietokšņa, gan no minareta, kas liecina par turku laikiem šajā apvidū. Te sevišķi daudz ārstniecisko avotu.
Obligātie tēriņi
Ungārija ir viena no vislētākajām Eiropas valstīm, uz kurām ved Latvijas tūrisma firmu piedāvātie maršruti. Turklāt tā ir pietiekoši eksotiska ar saviem termālajiem ūdeņiem, vīnu degustācijām un karsto vasaru, lai ieinteresētu taupīgākus tūristus, kas vēl nevar atļauties ceļot uz Itāliju, Grieķiju vai Spāniju. Septiņu dienu ceļazīme ar naktsmītnēm trīszvaigžņu viesnīcās un brokastīm 2002. gadā varētu maksāt ap 110 latiem (precīza informācija būs iegūstama Baltijas tūrisma gadatirgū Ķīpsalas izstāžu centrā šā gada 15. — 17. februārī). Papildus noteikti jārēķinās ar šādiem izdevumiem: peldbaseinu apmeklējums — 1000 forintu (HUF) par reizi, brauciens ar kuģīti pa Donavu — 2000 — 3700 HUF atkarībā no servisa līmeņa uz klāja, vīnu degustācija — 1000 — 1800 HUF atkarībā, kā izdodas sarunāt ar vīna fermas saimnieku, ieejas biļetes muzejos — 150 — 800 HUF, pusdienas restorānā ar ungāru nacionālās mūzikas un deju programmu — ap 4500 HUF, bet vienkāršas, pieticīgas pusdienas parastā ēstuvē var paēst arī par 400 — 600 HUF.
Ja nu tūristam gadās noklīst no grupas un saviem spēkiem meklēt ceļu uz viesnīcu, tad jārēķinās ar 100 HUF, braucot metro, un ar 280 HUF par vienu taksometrā nobraukto kilometru.
Saskaitot visus nepieciešamos tēriņus un atstājot arī rezervi suvenīru un dāvanu iegādei, pilnīgi pietiks, ja ceļojumā līdzi paņemsiet 100 ASV dolārus rokasnaudas, ko visērtāk samainīt, šķērsojot robežu, jo Latvijā būs problēmas nopirkt ungāru forintus. Mainot naudu uz robežas, noteikti jābūt līdzi pasei.
Iespējamie pārsteigumi
Pirmais lielākais pārsteigums varētu būt nepilsoņiem, atklājot, ka brauciens uz Ungāriju viņiem izmaksā gandrīz divas reizes vairāk nekā pilsoņiem. Tas ir tāpēc, ka Rīgā pagaidām nav Ungārijas vēstniecības, bet nepilsoņiem nepieciešama vīza, kas jākārto Tallinā, bet visus dokumentus var iesniegt arī Rīgā Ungārijas goda konsulātā Aspāzijas bulvārī 22, viesnīcā “Rīga” 2.stāvā. Pēc Latvijas prezidentes vizītes Budapeštā 2001. gada oktobra beigās, kad Naģimežoi ielā tika atklāts Latvijas goda konsulāts Ungārijā, gan tika solīts, ka Ungārijas Ārlietu ministrija strādā pie tā, lai 2002. gadā atvērtu savas valsts vēstniecību arī Rīgā. Tad ceļošanas formalitāšu kārtošana nepilsoņiem tiks atvieglota.
Pieradušam lasīt uzrakstus svešā mēlē un nojaust to nozīmi dzimtajā valodā, tūristam Ungārijā var rasties problēmas atrast viņu interesējošos objektus, jo viesnīca ir “szalloda”, lidosta — “repuloter”, izziņu birojs — “tudakozé iroda”, policija — “rendórség”, uzmanību! — “figvelem!”, ieeja — “bejarat”, izeja — “kijarat”, vīriešiem — “férfiak számára”, sievietēm — “nók számára”, utt. Turklāt ungāriem ir paradums cilvēka uzvārdu vienmēr rakstīt pirms vārda, piemēram, ja iela nosaukta dzejnieka Šandora Petēfi vārdā, jāmeklē “Petófi Szandor utca”.
Kopš Osmāņu impērijas laikiem galvaspilsētā Budapeštā ir saglabājušās turku pirtis, kuras apmeklējot ir jāievēro noteikta kārtība. Vispirms ir jāsamaksā par visiem izraudzītajiem pakalpojumiem. Tad jums parādīs kabīni un iedos priekšautu. Pēc izģērbšanās parasti jādodas uz pagrabstāvu, kur pie baseiniem jums izsniegs lielus palagus. Pret biļeti no masiera jūs saņemsiet numuru un, kamēr pienāks rinda, varēsiet turpināt vannoties vai atlaisties uz dīvāna. Masieris piedāvās divu veidu masāžas: mitro — ar ūdeni vai sauso — ar pūderi.
Ieteicamais ceļojuma laiks
Ungārijas klimats ir piemērots ceļošanai visos gadalaikos. Tomēr apmeklējumam vistīkamākais laiks ir pavasara beigās (maijs — jūnijs) un rudens sākumā (augusts — septembris), kad ienākas jaunā vīnogu raža. Šajā laikā ūdens Balatona ezerā vēl ir pietiekami silts, lai peldoties ziemeļniekiem liktos gandrīz kā piens. Un nebūs nekāda bēda, ja arī nokavēsiet sezonu, jo nelielajā Heviza ezerā Balatona rietumu krastā pat ziemas vidū ūdens temperatūra turas +24 — +26 grādi.
Parasti ceļojums uz Ungāriju, pa ceļam piestājot arī Slovākijā, ilgst septiņas dienas. Taču, rūpējoties par labsajūtu (kā nekā atpūta tomēr), nebūtu slikti vēl vismaz dienu pavadīt pie Balatona, gluži vienkārši peldoties un sauļojoties, jo mājupceļā tas noteikti atsvērs nogurdinošo braucienu cauri Polijai.
Bet arī šajā gadījumā ir izeja, jo uz Budapeštu kopš šā rudens no lidostas “Rīga” lido aviokompānijas “Air Baltic” reisi caur Kopenhāgenu. Protams, lidojums turp — atpakaļ maksā 332 latus — divas reizes dārgāk nekā ceļojums ar autobusu, ieskaitot personīgos tēriņus. Bet komforta izvēle ir katra paša ziņā. Nonākt Budapeštā var arī pa dzelzceļu, bet tas nav visai ērti, jo vilcieni no Rīgas atiet tikai nepāra datumos, turklāt ceļā trīs reizes nāksies pārsēsties. Biļete vienā virzienā maksā apmēram 70 latus.
Pirkumi
Ja, pārbraucot no Ungārijas neesat atvedis kaut pāris pudeļu vietējā vīna, labāk nevienam nestāstiet, ka vispār esat tur bijis. Laba izvēle ir Tokajas vīni, piemēram, “Tokay Aszu”, kas nav īsti ne sarkanais, ne baltais vīns, ar 3, 4, 5 un 6 putonām — tās apzīmē vīnogu grozu skaitu vienā “genci” mucā (136 litri), no kuras iepildīts vīns. Visdārgākais, protams, ir tokajietis ar sešām putonām. Cenas Tokajas vīniem svārstās no 1950 līdz 4950 HUF par pudeli.
Populārākais sarkanvīns ir “Egri Bikaver” jeb Egeras buļļu asinis, ko lētāk kā Egerā nekur citur Ungārijā nenopirksiet (apmēram 500 HUF). Tas lieliski piedien asajiem ungāru ēdieniem, sevišķi pēc gulašzupas baudīšanas, bet var radīt vilšanos, vienkārši degustējot, jo skaitās pie sausajiem galda vīniem.
Turpinot lūkoties dzērienu plauktā, noteikti nedrīkst aizmirst “Zwack Unicum” jeb ungāru balzamu, kura recepte izgudrota 1790. gadā un nosaukumā ietverts izgudrotāja vārds un karaļa izsauciens, pirmoreiz nobaudot šo rūgtam liķierim līdzīgo dzērienu. Tagad tas tiek pildīts dažāda tilpuma apaļās pudelēs, sākot ar suvenīrizmēriem un beidzot ar vairākus litrus ietilpīgiem milzeņiem ar Šveices karogu atgādinošu krustu uz etiķetes. Balzama sastāvs tiek turēts vislielākajā slepenībā Ungārijas Nacionālajā bankā. Turklāt ceļojuma prezentācijām īpaši vīriešu kolektīvos prātīgi būtu izvēlēties augļu šņabi jeb “paļinku”. Sevišķi labs skaitās aprikozu šņabis (“barack palinka”).
Pie pikantajiem pirkumiem varētu pieskaitīt dažādās garšvielas ungāru gaumē, sevišķi sīvo papriku, kas žāvēta garās virtenēs vai auduma maisiņos tiek pārdota tirgos un bodēs. Ja gadās to uzkost, baudot ēdienu, vienīgais glābiņš ir glāze ūdens vai vīna. Ungārijā izaudzē 40% no paprikas pasaulē pieprasītās.
Ja braucat ar personīgo automašīnu, suvenīru vietā varat atvest lielāku daudzumu augļu un dārzeņu. Tie Ungārijā ir garšīgāki un sulīgāki, jo tur krietni vairāk saulainu dienu nekā pie mums.
Vēl pie gastronomiskajiem suvenīriem Ungārijā obligāti pieskaitāma ir zosu aknu pastēte “fuagra”, kura gan tiek iegūta diezgan necilvēcīgā veidā, trīs nedēļu laikā spaidu kārtā līdz nāvei pārbarojot zosis līdz katras zoss aknu masas sasniedz apmēram 900 gramus. Šajā nozarē Ungārija ir neapšaubāma līdere pasaules eksporta tirgū.
Ungārijā populāri ir arī ādas izstrādājumi, koka rotaļlietas, apgleznoti tautas daiļamata darbi. Bet, ja jūs dāvanai atvedīsiet aitādu vai lāčādu, arī tā būs Ungārijai raksturīga piemiņas velte.
Zigmunds Bekmanis