Ir vismaz divas vietas Ungārijā, kas jāapmeklē katram ceļotājam, lai ar pilnu pārliecību varētu teikt: esmu šeit bijis. Tā ir Donavas pērle galvaspilsēta Budapešta, saukta arī par Mazo Parīzi, kas izveidojusies tikai 1873. gadā, apvienojoties kalnainajai Budai, līdzenajai Peštai un Obudai, bet šobrīd patiešām jau ir Eiropas līmeņa pilsēta, un lielākais saldūdens baseins Centrāleiropā Balatona ezers.
Skatīt
Kā parasti, arī manas Historia Partus pirmās lappuses ierakstījusi Budapešta. Piemineklis, kuru ungāri ir uzbūvējuši tikai un vienīgi sev. Piemineklis dzīvajai nācijai. Pilsēta, kura sniedz neizsakāmu estētisku baudījumu rītos, dienās un vakaros, bet naktīs – naktīs tā liek aizrauties elpai. Jau kuro reizi stāvu Gellerta kalna pieminekļa pakājē un raugos uz Donavas tumšo straumi, kura nerimtīgi vijas starp apgaismotajām krastmalām un pār kuru, gluži kā pār tumšu bezdibeni, savienojot divas pasaules daļas – Romas impēriju ar neizzināmo, tālu austrumos savus bērnus auklējošo mežonīgo līdzenumu, sniedzas izgaismoti tilti. Patiess skaistums nevar apnikt nenogurdināt. Šo skaistuma izjūtu var vienīgi padziļināt, un tamdēļ ungāri dara lielisku vīnu. Lai atraisītu sirdis un atvērtu acis.
Skatīt