Ungārija – mana sapņu zeme
Termometra stabiņš aiz loga jau tuvojās -25 grādu atzīmei un, Latvijai neraksturīgi saltā ziema saldēja visus, kuri šajā sestdienas rītā bija devušies ārā no mājas. Un šādi drosmīgie bija. „Impro” ceļotāju klubiņš arī šajā drēgnajā rītā pulcēja zinātgribošos interesentus mājīgajās kluba „Hamlets” telpās.
Visus nosalušos, kluba saimniece, Liene Zagorska, sagaidīja ar karstvīnu, lai sagatavotu atnācējus ceļojumam uz tālo Nepālu un Himalajiem.
Celojums nebūtu pilnīgs, ja mēs neuzzinātu par hinduismu – galveno reliģiju Nepālā. Ņemot vērā, ka Nepālā 85% ir hinduistu un 8 % budistu, katoļu priesteris Andris Priede skaidroja, kas ir raksturīgs šim reliģijas virzienam. Izrādās, ka hinduismā nepastāv augstākās autoritātes. Katoļiem autoritāte ir pāvests, Latvijā tas ir arhibīskaps Vanags, bet hinduismā – ..nav.. Viens no vienojošiem faktoriem hinduistiem ir svētceļojums uz Gangas upi, lai nomazgātu visus grēkus. Interesanti, uz kādu upi būtu jādodas Latvijas sagrēkojušajiem kristiešiem?
„Kalni nevar atstāt vienaldzīgu,” uzskata kaislīgs ceļotājs Vadims Jerošenko, kurš pārņem stafeti no Andra Priedes un stāsta par savu ceļojumu uz Nepālu.
Nepāla ir pasaulē vilinošākais ceļojumu virziens, jo iespaidīgās dabas veidotās ainavas aicina apmeklēt Himalaju kalnus, iepazīt džungļus un straujās kalnu upes. Nedrīkst aizmirst, ka astoņas no desmit pasaules augstākajām virsotnēm atrodas Nepālā, tieši tādēļ šī valsts vilina aizrautīgos kalnos kāpējus. Tā ir zeme, kur veldzēt dvēseli, dziedināt garu un ķermeni.
Šī ir tā vieta, kur, ja gadās problēmas ar veselību, palīgā nāks ajūrvēdas medicīna, kuras dziedinošā spēka mīts ir aplidojis teju vai visu pasauli. Arī Latvijā visnotaļ populāri ir sevi dziedināt ar ajūrvēdas medicīnas palīdzību. Un rezultāti ir… Tikpat dziedinoši ir vienreizējie avoti, kuri tek no ledājiem, jo to temperatūra svārstās no +5 līdz -30 grādiem.
Vadims atzīst, ka, esot kalnos, zemapziņā ir sācis ticēt kalnu neiedomājamajam spēkam. Ir sajūta, ka šeit var sarunāties ar Dieviem, ka kāds uzklausa un saprot.
Kalnos ir jārunā, jālūdz, lai diena būtu veiksmīga un nekas ļauns nenotiktu, jo ik uz soļa jūs var pārsteigt dabas untumi, piemēram, lavīnas. Vadims šādu lavīnu ir pieredzējis. Sajūta sākumā bijusi, ka kaut kur, aiz muguras, auļo zvēru bars. Tā kā motoru dārdoņa. Tikai savlaicīga atskatīšanās, paglābusi viņu no iekļūšanas sniega virpulī. Kā viņš pats atzīst – „Cilvēks domā, Dievs dara”.
Starp citu, kalnos pavadītas piecas minūtes, var izlikties kā vesela stunda.
Lai arī klubiņa viesi sajustu kalnu garšu, Inese šoreiz galdā cēla putru, kādu savā ceļojumā Ints Mūrnieks ēdis no rīta, kalnos, ko gatavojuši viņa pavadoņi. Proti, auzu pārslas vāra ūdenī (latvieši drīkst pievienot pienu), klāt pieliek rozīnes un zemes riekstus. Šāds ēdiens dos spēku un enerģiju visai dienai.
„Es viņiem biju liels brīnums,” savu stāstu, pēc pusdienas pauzes, uzsāk ceļotāja Anita Kuzma, uzreiz paskaidrojot, ka mazie nepālieši esot pārsteigti, ieraugot baltiešu lielos stāvus. Anitas ceļojums bija uz Katmandu – Nepālas galvaspilsētu un apkārt vienam no pasaules astoņtūkstošniekiem – Annapurnai.
Interesanti esot ieraudzīt to lielo bardaku – cūkas, govis ēd kartonu, kur cilvēki blakus mazgājas. Katmandu bērni uzrodas negaidot un, kur ir viens, tur uzrodas vesels bariņš. Ko viņi prasa? Bērni ir iemācījušies divus vārdus angliski – pen (pildspalva) un sweet (saldumi), Tā kā būtu ļoti labi, ja saldumi jums būtu kabatās.
Klimats kalnos ir ļoti mainīgs. Tas var būt tropu neizturamais karstums un sutoņa, bet kalnos ļoti auksts laiks. Viss atkarīgs kurā mēnesī un kur atrodaties. No maija līdz oktobrim Nepālā ir musonu laiks, kad ir lielas lietusgāzes. No oktobra līdz decembrim ir skaidrs un saulains laiks, kad kalnos ir auksti. Šis laiks ir piemērots alpīnismam un kalnos kāpšanai.
Straujās laika maiņas, pamanīja arī Anita, jo, ejot ir ļoti silts, bet vakarā, kad noriet saule, gaiss paliek dzestrs un ir auksti.
Nepālā tiek apstrādātas arī kalnu nogāzes. Ir interesanti vērot, kā piemājas dārziņā, kur latvieši audzē vienu, divas puķu dobes, Nepālā audzē rīsus.
16 dienas Anita ar bariņu latviešu gāja apkārt Anapurnai. Šo dienu laikā, grupai gāja līdz nesēji – porteri, kuri, dienā saņemot 5 dolārus, divās nedēļās nopelnīja gada algu.
Viens no spilgtākajiem iespaidiem ceļojuma laikā, Anitai bija ziloņu peldināšana. Zilonis peld, bet cilvēks līdz ar viņu nirst ūdenī, turoties viņam pie auss. Visnotaļ baisi drosmīgajiem, bet interesanti sktītājiem.
Nenoliedzami, latviešiem neierasti, bija redzēt ceremoniju, kur notiek līķu dedzināšana. Reāli izjust dzīvības un nāves tuvumu.
Daudz interesanta, nezināma, skaista un neierasta sagaida ceļojumā uz Nepālu. Tas viss jāredz savām acīm, bet neklātienē iepazīt valsti var Vecrīgā, klubā „Hamlets”. Tiksimies sestdien!
21.01.2006
Impro
Par autoru
Citi raksti
